Filtru jautājums.
Daudz informācijas, kas tagad vairs nevar būt apstrādāta apziņas līmenī.
Tā tiek vērtētā simpātiju līmeni, vairs nevar paspēt atrast pareizo ricību.
Tādā ātrumā ir tikai viena iespēja reaģēt dabiski - tas ir nedomājot.
Vairs nav iespējas paslēpties aiz maskas un izdot uz ārpusi tikai sterīlo bezpersonisko,
bet vislabāk ar dogmām noformētu, rīcību.
Ir jārīkojas tūlīt, tepat un uzreiz.
Maskas tiek norautas ar dzīves ritma ātrumu.
Meistars vairs nepilda vienīga zināšanas avota funkciju. jo ir internets....
Ar katru dienu kļūst grūtāk un grūtāk liekuļot, savukārt apkārtējiem kļūst vieglāk un vieglāk ieraudzīt cilvēka mentālu būtību. Filtri ir maskas, to var saukt par kultūru var par audzināšanu, jēga viena un tā pati: sakārtot ārējo tēlu - nomaskēt to aiz dogmām vai formulām. Esoši filtri netur "trafiku" un cilvēkiem nākas būt patiesiem un demonstrēt sevi visa krāšņumā, kāds tās nebūtu.
Meistars-skolotājs - viņa loma ir mainījusies. Ja agrāk ražošana bija pati pa sevi - mērķis, tad tagad tehnoloģiskās iekārtas vairāk vai mazāk, bet tomēr zināmā mērā nodrošina produkta iegūšanu. Līdz ar to meistars-skolotājs ir it ka otršķirīgs. Jaunā laikmetā meistars-skolotājs dara savādāk, viņš dara interesanti.
Un izdarītā mērs ir nevis cilvēku skaits kas "nopirkās" uz tā šī mirkļa trikiem, bet gadu desmitiem vai pat simtiem, kamēr kāds no cilvēkiem atceras par šo skolotāju-meistaru.
Комментариев нет:
Отправить комментарий